Kad pēc 4. maija svinību mielasta mana draudzene Kristīne iegāja mūsu virtuvē un teica, ka pavisam ātri pagatavos mums visiem desertu, mēs pārējie centāmies viņu atrunāt – nu beidz, ko tu tagad iesi un šiverēsies pa virtuvi. Labāk atpūties. Bet Kristīne uzstāja, un rezultāts mūs visus nonesa no kājām.
Viņa paņēma dažas olas, ievārījumu un pienu, un pēc apmēram 10 minūtēm mēs jau visi ar sajūsmu ēdām super pufīgu, gaisīgu un nereāli garšīgu desertu. Izrādās, ka tas ir nekas cits, kā sen aizmirstais sambuks, kuru pēdējo reizi laikam ēdu pamatskolā. Šis ātrais un skaistais deserts perfekti noslēdza mūsu 4. maija maltīti – tik mājīgi un latviski.
Es ticu, ka arī daudzi no jums šo vienkārši ģeniālo desertu ir piemirsuši, tāpēc gribēju par to atgādināt. Pagatavošana ir tik vienkārša, ka pilnīgi neticas, ka no olu baltumiem un ievārījuma vispār kaut kas var izdoties. Bet var!